Sāpes sirdī: nepalaidiet garām bīstamību

Cieši sažņaudzas krūtis. Asas durstīgas sāpes. Spiedoša sajūta, it kā akmens gulētu uz krūšu kaula. Sāpes, kas izstaro uz roku, žokli, muguru. Cik bieži cilvēki atmet ar roku – “pagulēšu, pāries”, “nervu dēļ”, “kuņģis trako”. Tomēr, ja runa ir par sāpēm sirdī, šāda nevērība var maksāt dārgi. Daudzi atliek vizīti pie kardiologa, cerot, ka nepatīkamās sajūtas pazudīs pašas. Tā ir bīstama kļūda, kas nereti noved pie neatgriezeniskām sekām. Jo īpaši, ja runa ir par sāpēm sirdī vai nepieciešamību veikt EKG izmeklējumu.

Mēs esam pieraduši paciest. Mēs esam pieraduši noliegt briesmas. Daudzi Latvijā vispirms izmēģina visas vecmāmiņas metodes, tad jautā padomu internetā, un tikai tad, kad vairs nav spēka paciest, pierakstās pie ārsta. Un tas ir labi, ja pieraksts ir pie ģimenes ārsta, kas var dot nosūtījumu. Dažkārt, lai tiktu pie speciālista valsts apmaksātu rindu kārtībā, ir jāgaida mēnešiem. Un šāda gaidīšana var būt liktenīga.

Sāpes sirdī: kad signāls ir nopietns?

Sirds nesāp pati par sevi, jo tai nav sāpju receptoru tādā izpratnē kā, piemēram, ādai vai muskuļiem. Tas, ko mēs uztveram kā “sirds sāpes”, patiesībā ir signāls no apkārtējiem audiem, kuri cieš no skābekļa trūkuma vai citām problēmām. Un šie signāli ir jāņem vērā.

Kad nekavējoties meklēt palīdzību: sarkanās gaismas signāli

• Sāpes krūtīs, kas parādās slodzes laikā (kāpjot pa kāpnēm, ātri ejot, nesot smagumus) un rimstas miera stāvoklī. Tas var norādīt uz stenokardiju – brīdinājumu par koronāro artēriju sašaurināšanos.
• Spiedošas, dedzinošas, plēsošas vai saspringuma sajūtas krūtīs, kas var izstarot uz kreiso roku (vai abām rokām), plecu, kaklu, žokli, zobiem, muguru vai pat vēdera augšdaļu.
• Sāpes, kas ilgst vairāk nekā dažas minūtes un nepaliek miera stāvoklī vai pēc slodzes pārtraukšanas.
• Sāpes, ko pavada citi simptomi:
  • Elpas trūkums, apgrūtināta elpošana.
  • Svaigu gaisu trūkuma sajūta.
  • Stiprs svīšana (auksti sviedri).
  • Reibonis, vājums, apziņas traucējumi vai samaņas zudums.
  • Slikta dūša, vemšana.
  • Sirdsklauves, neregulāra sirdsdarbība.
  • Mirstošas bailes, trauksme.

Šādu simptomu gadījumā nevajag gaidīt. Nevajag mēģināt “pārsēdēt”. Katra minūte ir svarīga. Zvaniet 113. Nekavējoties.

Ne katras sāpes krūtīs ir sirds slimība, bet katras sāpes krūtīs ir jāizvērtē

Jā, ir daudz iemeslu, kāpēc krūtīs var sāpēt. Muskuļu sāpes, starpribu neiralģija, mugurkaula problēmas, kuņģa-zarnu trakta slimības (piemēram, atviļņa slimība), plaušu slimības, un pat panikas lēkmes var imitēt sirds sāpes. Tomēr tikai ārsts var precīzi noteikt cēloni. Un pat ja tā nav sirds, citas problēmas arī prasa uzmanību.

Kardiologs, diagnostika un EKG: jūsu ceļš uz skaidrību

Kad jūtat sāpes krūtīs vai citus satraucošus simptomus, pirmais solis ir vizīte pie ģimenes ārsta. Ja viņš konstatēs sirds patoloģijas iespējamību, sekos nosūtījums pie kardiologa – sirds slimību speciālista.

Ko dara kardiologs?

Kardiologs veiks rūpīgu anamnēzes vākšanu (uzdos jautājumus par jūsu sūdzībām, dzīvesveidu, iedzimtību), veiks fizikālo apskati (paklausīs sirdi un plaušas, izmērīs asinsspiedienu) un nozīmēs nepieciešamos izmeklējumus. Šī nav spēle “uzmini nu”, bet gan sistemātisks darbs, lai atrastu patieso problēmu.

EKG jeb elektrokardiogramma: sirds elektriskā darbība

EKG ir viens no pamata un vispieejamākajiem diagnostikas instrumentiem. Tas ir vienkāršs, nesāpīgs un ātrs tests, kas reģistrē sirds elektrisko aktivitāti. EKG var parādīt:

• Vai sirds muskulis saņem pietiekami daudz skābekļa.
• Sirds ritma traucējumus (aritmijas).
• Mioakarda infarkta pazīmes (gan akūta, gan pārdzīvota).
• Sirds kambaru hipertrofiju (palielināšanos).
• Dažas citas izmaiņas sirds darbībā.

Tomēr EKG nav vienīgais izmeklējums. Atkarībā no situācijas, kardiologs var nozīmēt arī:

• Ehokardiogrāfiju (USG sirdij): lai novērtētu sirds struktūru, vārstuļu darbību, sirds sieniņu kustību.
• Slodzes testu (veloergometriju): lai novērtētu sirds reakciju uz fizisku slodzi un atklātu asinsvadu problēmas, kas miera stāvoklī nav redzamas.
• Holtera monitorēšanu (24 stundu EKG): lai fiksētu sirds ritma traucējumus, kas parādās neregulāri.
• Asins analīzes: lai pārbaudītu holesterīna līmeni, glikozes līmeni, iekaisuma marķierus un sirds enzīmus.
• Koronāro angiogrāfiju: invazīva metode, kas ļauj vizualizēt koronārās artērijas un noteikt sašaurinājumus.

Nepieciešamo izmeklējumu veids un secība ir kardiologa kompetence, pamatojoties uz jūsu simptomiem un stāvokli.

Risks faktori, ko bieži ignorējam (bet nevajadzētu)

Pēc 40 gadu vecuma riski pieaug. Tas nav nekas mistisks, tas ir ķermeņa dabīgais process un uzkrāto ieradumu sekas. Starp galvenajiem riska faktoriem ir:

• Paaugstināts asinsspiediens (hipertensija): bieži vien bez simptomiem, bet graujoši ietekmē asinsvadus un sirdi.
• Augsts holesterīna līmenis: veicina aterosklerozes attīstību.
• Cukura diabēts: bojā asinsvadus un nervus, kas apkalpo sirdi.
• Smēķēšana: viens no agresīvākajiem sirds un asinsvadu sistēmas ienaidniekiem.
• Lieko svars un aptaukošanās: papildu slodze sirdij.
• Fizisko aktivitāšu trūkums: sirds ir muskulis, un tam ir nepieciešama slodze.
• Nepareizs uzturs: pārmērīga sāls, cukura un piesātināto tauku lietošana.
• Stress: hronisks stress ir kluss sirds ienaidnieks.
• Iedzimtība: ja jūsu vecākiem vai tuvākajiem radiniekiem bija sirds slimības agrā vecumā, esat paaugstināta riska grupā.

Ja jums ir viens vai vairāki no šiem faktoriem, jums jau ir pamats būt uzmanīgam un regulāri pārbaudīt sirds veselību, pat ja nav akūtu sāpju.

Atbildība par savu sirdi ir jūsu rokās

Sirds sāpes – tas nav tikai diskomforts. Tā ir jūsu ķermeņa brīdinājuma zīme, kas prasa tūlītēju un nopietnu uzmanību. Daudzi cilvēki baidās no diagnozes, bet šīs bailes ir absūdas. Bailēm ir jābūt no neārstētas slimības sekām, nevis no tās atklāšanas. Jo ātrāk tiek atklāta problēma, jo efektīvāka un vienkāršāka ir ārstēšana. Gaidīšana rada papildu riskus, komplikācijas un sarežģī atveseļošanās procesu.

Nenovērtējiet par zemu sāpes krūtīs. Pat ja tās šķiet nenozīmīgas vai neregulāras. Labāk ir pārbaudīties un uzzināt, ka viss ir kārtībā, nekā vēlāk nožēlot. Tāpēc esiet atbildīgi pret savu veselību.

Steidzami pierakstieties pie kardiologa.