STS bez simptomiem: slēptie draudi - Doctors-lv.com

STS bez simptomiem: slēptie draudi

0
0
0

Daudzi domā: ja nav simptomu, nav arī problēmas. Tā ir bīstama ilūzija. Seksuāli transmisīvās infekcijas (STS) bieži vien nemana sevi gadiem ilgi, klusi graujot veselību. Tieši tāds STS ir visbīstamākais. Tas ir iemesls, kāpēc šobrīd runāsim par STS bez simptomiem: slēptie draudi, kas apdraud katru seksuāli aktīvu cilvēku. Ignorēt to ir tiešs ceļš uz nopietnām komplikācijām.

Iedomājieties situāciju: jums ir labsajūta, nav ne izsitumu, ne sāpju, ne diskomforta. Jums šķiet, ka viss ir kārtībā. Taču realitāte var būt cita. Daudzas infekcijas, piemēram, hlamīdijas, gonoreja, mikoplazmas, ureaplazmas, pat HIV vai C hepatīts sākotnēji norit bez redzamām pazīmēm. Tās var gadiem ilgi dzīvot jūsu organismā, klusi veicot savu postošo darbu. Tā ir klusa bumba ar laika degli. Kad simptomi beidzot parādās, tie bieži vien liecina jau par hronisku slimību vai neatgriezeniskiem bojājumiem. Tad slēptas infekcijas ārstēšana ir daudz sarežģītāka un prasa ilgāku laiku.

Kāpēc klusums ir nāvējošs?

Klusējošie STS rada daudz lielākus riskus, nekā tie, kas signalizē par sevi ar nepatīkamiem simptomiem. Kāpēc? Pirmkārt, jūs nezināt, ka esat slims, un turpināt dzīvot ierasto dzīvi, nododot infekciju saviem partneriem. Jūsu partneris arī neapjauš briesmas. Tas rada epidēmijas ķēdi, ko ir grūti pārtraukt.

Otrkārt, jo ilgāk infekcija paliek neārstēta, jo dziļāk tā iesakņojas organismā. Hlamīdijas un gonoreja, piemēram, var izraisīt iekaisumu iegurņa orgānos gan vīriešiem, gan sievietēm, veicinot neauglību. Gonoreja, kas netiek ārstēta, var nonākt asinsritē un izraisīt dzīvībai bīstamu sepstisku artrītu vai endokardītu. HPV (cilvēka papilomas vīruss) var gadiem ilgi dzīvot organismā, līdz beidzot izraisa dzemdes kakla vēzi sievietēm vai citus vēža veidus abiem dzimumiem. Herpes vīruss, pat bez aktīviem izsitumiem, var aktivizēties jebkurā stresa situācijā, radot fizisku un emocionālu diskomfortu.

Mūsu sabiedrībā, diemžēl, joprojām valda aizspriedumi pret intīmu veselības jautājumu risināšanu. Cilvēki bieži gaida līdz pēdējam, meklē padomus internetā vai pie “tautas dziedniekiem”, nevis dodas pie speciālista. Rindas valsts iestādēs vai neziņa par privāto klīniku pieejamību arī dara savu, bet veselība ir jāliek pirmajā vietā. Kaunēties šeit nav laika. Runa ir par jūsu nākotni.

Ko nozīmē “slēptas” infekcijas?

Runājot par slēptajām infekcijām, mēs domājam patogēnus, kas nespēj izraisīt akūtu slimības gaitu ar redzamiem simptomiem. Tas nenozīmē, ka tie nav bīstami. Gluži pretēji, to „klusā” klātbūtne ļauj tiem izvairīties no imūnsistēmas atbildes reakcijas un pakāpeniski izraisīt hroniskus procesus.

  • Hlamīdijas: Bieži vien pilnīgi bez simptomiem vai ar ļoti vājiem. Var izraisīt neauglību, hroniskas sāpes iegurnī, ārpusdzemdes grūtniecību.
  • Gonoreja: Vīriešiem biežāk parādās simptomi, bet sievietēm tā var būt asimptomātiska un izraisīt nopietnus iegurņa iekaisumus.
  • Mikoplazmas un ureaplazmas: Šīs baktērijas bieži vien dzīvo organismā, neradot nekādas problēmas, bet noteiktos apstākļos var izraisīt uretrītu, cervicītu un pat neauglību.
  • Cilvēka papilomas vīruss (HPV): Dažreiz izraisa kondilomas, taču lielākoties norit bez simptomiem. Tieši augsta riska HPV celmi ir atbildīgi par dzemdes kakla, anālā kanāla un rīkles vēzi.
  • Trihomoniāze: Var būt asimptomātiska, bet palielina citu STS iegūšanas risku, tostarp HIV.

Šo infekciju dēļ var attīstīties hronisks iekaisums, kas bojā reproduktīvos orgānus. Vīriešiem tas var izraisīt prostatītu, epididimītu, sēklinieku bojājumus, kas ietekmē spermatoģenēzi. Sievietēm – salpingītu (olvadu iekaisumu), ooforītu (olnīcu iekaisumu), endometriozes veidošanos, kas apgrūtina grūtniecības iestāšanos un palielina spontānā aborta risku. Šīs sekas nav smieklīgas. Tās ir realitāte, ko veicina jūsu nezināšana.

Kad un kāpēc jums ir nepieciešams dermatovenerologs?

Tas ir jautājums, ko daudzi sev uzdod tikai tad, kad ir jau par vēlu. Atbilde ir vienkārša: dermatovenerologs STS ir jūsu galvenais sabiedrotais cīņā pret slēptajiem draudiem. Viņš nav tikai ārsts, kurš ārstē redzamus izsitumus. Viņš ir speciālists, kurš spēj redzēt tālāk par acīmredzamo.

Kad jums būtu jāapmeklē dermatovenerologs?

  • Ja jums bijis neaizsargāts dzimumakts ar jaunu vai vairākiem partneriem.
  • Ja jūsu partnerim ir diagnosticēts STS.
  • Ja plānojat grūtniecību (gan vīrietim, gan sievietei).
  • Ja jūs regulāri maināt partnerus.
  • Ja jums ir jebkādas bažas par intīmo veselību, pat ja nav redzamu simptomu.

Neignorējiet regulāras pārbaudes. Tas ir tikpat svarīgi kā zobu tīrīšana vai regulāra sportošana. Tikai tad, ja jūtaties labi, tas nenozīmē, ka nav problēmu. Mēs taču regulāri apmeklējam zobārstu, lai novērstu kariesu, pirms tas sāk sāpēt, vai ne? Ar STS ir tieši tāpat, tikai sekas var būt daudz smagākas.

Diagnostika un slēptas infekcijas ārstēšana

Viena no galvenajām dermatovenerologa funkcijām ir precīza diagnostika. Un te nav runa tikai par vizuālu apskati. Tiek izmantotas modernākās laboratorijas metodes, lai atklātu pat visslēptākās infekcijas:

  • Asins analīzes: HIV, sifiliss, C un B hepatīts, herpes vīruss.
  • Urīna analīzes: Hlamīdijas, gonoreja, mikoplazmas, ureaplazmas.
  • Uztriepes (no urīnizvadkanāla, maksts, dzemdes kakla, taisnās zarnas, rīkles): Hlamīdijas, gonoreja, trihomoniāze, HPV.

Šīs analīzes ir ātras, gandrīz nesāpīgas un dod precīzu rezultātu. Jums nav jābaidās vai jājūtas neērti. Ārsta kabinets ir vieta, kur valda konfidencialitāte un profesionalitāte. Galvenais ir godīgi atbildēt uz jautājumiem. Nekas no tā, ko jūs teiksiet, nepaliks neizpausts.

Pēc precīzas diagnostikas seko slēptas infekcijas ārstēšana. Tā var ietvert antibiotiku kursu, pretvīrusu terapiju vai specifiskas imūnmodulējošas zāles. Ārstēšanas process ir individuāls un atkarīgs no infekcijas veida un slimības stadijas. Ir kritiski svarīgi ievērot ārsta norādījumus un pabeigt pilnu ārstēšanas kursu. Ja jūs pārtrauksiet ārstēšanos priekšlaicīgi, pat ja simptomi ir pazuduši, infekcija var atgriezties spēcīgāka un noturīgāka pret zālēm. Tas ir bīstams risks, ko nav vērts uzņemties. Turklāt, ja tiek diagnosticēta STS, vienmēr ir jāinformē un jāārstē arī jūsu dzimumpartneris. Pretējā gadījumā ārstēšanai nav jēgas – jūs inficēsiet viens otru no jauna.

Mēs Latvijā redzam, ka cilvēki bieži vien cer, ka slimība “pati pāries” vai cenšas ārstēties ar līdzekļiem no aptiekas, ko ieteicis kaimiņš. Bet ar STS tā tas nestrādā. Šī nav saaukstēšanās. Šeit nepieciešama precīza diagnostika un mērķtiecīga ārstēšana, ko var nodrošināt tikai kvalificēts speciālists. Pašārstēšanās tikai paildzina ciešanas un palielina neatgriezenisku seku risku.

Atbildība par sevi un citiem

Seksuālā veselība ir daļa no kopējās veselības. Tā nav kaut kas, ko var ignorēt vai atstāt novārtā. Tā ir atbildība – pret sevi, pret savu ķermeni, pret savu nākotni. Un, protams, pret saviem partneriem. Jūsu lēmums veikt regulāras pārbaudes ir lēmums par drošāku nākotni bez slimību nastas.

Neatkarīgi no tā, kāda ir jūsu pagātne vai cik daudz partneru jums ir bijis, nekad nav par vēlu uzņemties atbildību par savu veselību. Nepieciešamība veikt pārbaudes nav kauna vai vājuma pazīme. Gluži pretēji, tas liecina par briedumu un apzinīgumu. Tā ir rūpes par sevi un saviem tuvākajiem.

Dzīve ir pilna risku, taču daudzus no tiem mēs varam mazināt. Regulāras STS pārbaudes ir viens no veidiem, kā mazināt risku jūsu seksuālajā veselībā. Nevis “varbūt”, bet “obligāti”. Tas nav luksuss, bet gan nepieciešamība.

Ja jums ir jebkādas šaubas vai jautājumi, atcerieties, ka labāk ir pārbaudīties nekā dzīvot neziņā un riskēt. Nododiet analīzes pie dermatovenerologa. Tas ir pirmais un pats svarīgākais solis ceļā uz veselību un sirdsmieru.

Nododiet analīzes pie dermatovenerologa.

Noderīga informācija

Ādas kopšana pēc 40 gadiem

Tuvojas 40 gadu slieksnis, un pēkšņi spogulis sāk stāstīt citu stāstu. Vairs nav runas par tām smalkajām mīmikas krunciņām, kas izskatījās tik burvīgi. Tagad parādās dziļākas līnijas, āda zaudē tvirtumu, un to sāk klāt pigmentācijas plankumi. Daudzi šajā brīdī nolaiž rokas, uzskatot, ka viss ir zaudēts un atliek vien samierināties. Liela kļūda. Tas nav gadu […]

0
0
0

Tūska un limfātiskā sistēma

Tūska. Daudzi no jums to redz spogulī, jūt katru vakaru, bet cenšas nepievērst pārāk lielu uzmanību. Varbūt iedzerat kādu diurētisko tableti, mēģināt mazāk dzert vai vienkārši noliekat kājas augstāk. Bet tas nav risinājums. Tūska nav tikai kosmētiska problēma vai noguruma pazīme. Bieži vien tā ir nopietns brīdinājuma signāls no jūsu ķermeņa, kas kliedz pēc palīdzības. […]

0
0
0

Problemātiska āda pieaugušajiem: cēloņi un ārstēšana

Daudzi pieaugušie joprojām cīnās ar ādas problēmām, kas, šķiet, bija jāpaliek pusaudžu gados. Ja jūs domājat, ka pūtītes, sarkani plankumi un nepārtraukts ādas kairinājums ir tikai jaunības daļa, jūs maldāties. Pieaugušo problemātiska āda ir reāla. Tā var būt mokoša, traucēt ikdienu un graut pārliecību. Tā nav tikai kosmētiska neērtība; tā bieži signalizē par dziļākām izmaiņām […]

0
0
0

Dzirdes zudums un bieži ausu iekaisumi

Dzirde – tā ir daļa no pasaules. Kad tā sāk klibot, klibo visa dzīve. Bieži dzirdes zudums tiek uztverts kā neizbēgama novecošanas pazīme vai, bērniem, kā vienkārša “slikta uzvedība” vai “neuzmanība”. Tā nav taisnība. Tā ir bīstama kļūda, kas var atstāt neatgriezeniskas sekas gan bērnu attīstībā, gan pieaugušo dzīves kvalitātē. Daudzi Latvijā nonāk pie LOR […]

0
0
0

Notievēšana bez kaitējuma: dietologa loma

Aizmirstiet par brīnumtabletēm, svara zaudēšanas tējām un kaimiņu ieteiktajām “diētām”, kas solīja mīnuss desmit kilogramus nedēļā. Reāla, veselīga notievēšana nav sprints, bet gan maratons, un daudzi to uzsāk nepareizi, ar lielām cerībām un vēl lielāku vilšanos. Jūs neesat vieni. Cilvēki ar lieko svaru bieži izmēģina visu, ko redz internetā, līdz nonāk strupceļā, vēl vairāk sabojājot […]

0
0
0

Sagatavošanās narkozei: kas pacientam jāzina

Narkozi apvij daudz mītu un baiļu. Bieži vien tā šķiet vienkārša, automātiska procedūra, kaut kas, ko ārsts izdara jūsu vietā, kamēr guļat. Tomēr tā nav! Tā nav maģija, un tā nav arī vienkārša “atslēgšanās”. Narkoze ir sarežģīta medicīniska manipulācija, kas prasa ne tikai anesteziologa augstu profesionalitāti, bet arī jūsu aktīvu līdzdalību. Sagatavošanās narkozei nav formalitāte. […]

0
0
0

Grūtniecības plānošana: ginekologa loma

Daudzas sievietes uzskata: ja grib bērnu, ir jāmēģina. Viss pārējais – daba. Šis pieņēmums ir bīstams. Grūtniecība nav loterija. Tas ir process, kas prasa apzinātu sagatavošanos un atbildību. Neviens nepasaka jums – jā, šodien ir īstā diena, mēģiniet. Bet tas, ko jūs darāt pirms ieņemšanas, nosaka ļoti daudz. Tas nosaka bērna veselību, jūsu pašu drošību […]

0
0
0

Krūšu sabiezējumi: kad jāceļ trauksme

Jūsu krūtis ir mainījušās. Varbūt jūtat sabiezējumu, varbūt ir sāpes, varbūt vienkārši kaut kas šķiet citādi. Panika? Nē. Bet ignorēt arī nedrīkst. Šī nav tā reize, kad cerēt, ka “pāries pats no sevis”. Esmu redzējis pārāk daudz gadījumu, kad laiks ir izšķirošs. Sāksim ar to, kas jums jāzina par krūšu sabiezējumiem un kā pareizi rīkoties. […]

0
0
0

Anēmija: mūsdienīgas diagnostikas metodes

Kad hronisks nogurums kļūst par jūsu ikdienas pavadoni, liela daļa cilvēku to noraksta uz stresu, miega trūkumu vai vienkārši “tāds ir dzīvesveids”. Taču patiesībā aiz šīs nemitīgās izsīkuma sajūtas bieži slēpjas daudz nopietnāks iemesls – anēmija. Un, lai to precīzi diagnosticētu, ir vajadzīga ne tikai standarta asins analīze, bet gan dziļāka izmeklēšana, ko var nodrošināt […]

0
0
0

Kad nozīmē DT un ar ko tā ir bīstama

Datortomogrāfija – daudziem tas skan biedējoši, kā kaut kas ļoti nopietns un, iespējams, bīstams. Bieži dzirdu jautājumus: “Vai man tiešām to vajag?” un “Cik tas ir kaitīgi?”. Sāksim ar skaidrību: DT diagnostika nav rutīnas pārbaude un nav ārsta kaprīze. Tas ir spēcīgs instruments. Un, jā, ar jebkuru spēcīgu instrumentu ir jāprot rīkoties. Gan jums, gan […]

0
0
0

Biežas saaukstēšanās: kad nepieciešams imunologs

Cik bieži jūs jūtaties tā, it kā būtu pastāvīgi slims? Viena saaukstēšanās tik tikko pāriet, kad jau klāt nākamā. Iesnas, klepus, galvassāpes, nogurums… Tas nav vienkārši nepatīkami; tas iztukšo un liek aizdomāties, vai ar jūsu veselību viss ir kārtībā. Daudzi no mums pierod pie šāda stāvokļa, uzskatot to par normu, par “vāju imunitāti”. Bet vai […]

0
0
0

Alerģija pieaugušajiem: kā noteikt cēloni un ārstēšanu

Niebeidzams klepus, izsitumi, deguns tek bez apstājas, acis asaro – šīs ir tikai dažas no pazīmēm, ko daudzi pieaugušie noraksta uz nogurumu, stresu vai vienkārši “kaut kādu vīrusu”. Gadiem ilgi cilvēki cieš no simptomiem, kas nepazūd, mēģinot tos apslāpēt ar aptiekas preparātiem, kuri sniedz tikai īslaicīgu atvieglojumu. Bet tas nav normāli, un tas nav “vienkārši […]

0
0
0
Uz visiem rakstiem