Kad nozīmē DT un ar ko tā ir bīstama

Datortomogrāfija – daudziem tas skan biedējoši, kā kaut kas ļoti nopietns un, iespējams, bīstams. Bieži dzirdu jautājumus: “Vai man tiešām to vajag?” un “Cik tas ir kaitīgi?”. Sāksim ar skaidrību: DT diagnostika nav rutīnas pārbaude un nav ārsta kaprīze. Tas ir spēcīgs instruments. Un, jā, ar jebkuru spēcīgu instrumentu ir jāprot rīkoties. Gan jums, gan mums, mediķiem.

Iedomājieties rentgenu. DT, jeb datortomogrāfija, ir kā tūkstošiem rentgena uzņēmumu, kas tiek apvienoti vienā detalizētā trīsdimensiju attēlā. Tas ļauj mums ielūkoties jūsu ķermenī daudz precīzāk, nekā to spēj parasts rentgens vai pat ultraskaņa. Mēs redzam ne tikai kaulus, bet arī mīkstos audus – orgānus, asinsvadus, muskuļus. Redzam to, ko citādi palaistu garām.

Kad DT ir nepieciešama? Datortomogrāfija nav kaprīze.

Neaizmirstiet, ka ārsts nosūtījumu uz DT dod, kad citas metodes nedod skaidras atbildes. Kad ir aizdomas par nopietnu problēmu, kas prasa tūlītēju vai ļoti precīzu novērtējumu. Un ne tikai. Lūk, kad mēs parasti iesakām DT:

• Traumas: Pēc autoavārijām, kritieniem, smagām traumām galvai, krūtīm, vēderam. Šeit DT ir zelta standarts, lai ātri noteiktu iekšējos asinsizplūdumus, kaulu lūzumus, orgānu bojājumus. Laiks ir kritiski svarīgs.
• Onkoloģija: Vēža diagnostikā, audzēju stadijas noteikšanā, metastāžu meklēšanā. DT palīdz mums precīzi redzēt audzēja izmērus, atrašanās vietu un to, vai tas ir izplatījies. Pēc tam tas palīdz arī novērtēt ārstēšanas efektivitāti.
• Infekcijas un iekaisumi: Smagi plaušu iekaisumi, abscesi (strutu sakopojumi) orgānos, peritonīts (vēderplēves iekaisums). DT palīdz atrast precīzu infekcijas perēkli, ko var būt grūti noteikt ar citām metodēm.
• Asinsvadu slimības: Aneurismas (asinsvadu paplašinājumi), trombi, asinsvadu sašaurinājumi. Ar kontrastvielu mēs varam veikt DT angiogrāfiju, kas sniedz ļoti detalizētu asinsvadu attēlu. Tas ir ļoti svarīgi, piemēram, gatavojoties operācijai.
• Smagas, neizskaidrojamas sāpes: Kad ilgstošas sāpes nepadodas parastajai diagnostikai, DT var atklāt retākus cēloņus.

Ne vienmēr izmeklējums ir patīkams, un ne vienmēr varam izvairīties no rindām, kas, godīgi sakot, Latvijā ir realitāte, īpaši, ja runa ir par valsts apmaksātiem izmeklējumiem. Bet, ja ārsts uzstāj, tam ir savs iemesls. Neviens mūs nesūta uz DT bez iemesla, lai tikai nodarbinātu aparatūru.

Radiācija un tās blaknes: Vai DT ir bīstama?

Jā, DT izmanto jonizējošo starojumu. Tas ir tas pats starojums, ko izmanto rentgenā, tikai daudz lielākā devā, jo attēlu ir vairāk un tie ir detalizētāki. Un, jā, teorētiski jebkura jonizējošā starojuma deva palielina risku saslimt ar vēzi nākotnē. Bet! Tas ir svarīgs “bet”.

Dzīvojot Latvijā, mēs pastāvīgi esam pakļauti dabiskajam fonu starojumam – no augsnes, no kosmosa, pat no ēdiena. Vidēji gada laikā mēs saņemam aptuveni 2.4 milisīvertus (mSv) no šī dabiskā fona. Parasta krūškurvja rentgena deva ir ap 0.1 mSv. DT deva var svārstīties no 2 mSv (galvai) līdz pat 10-20 mSv (vēderam un iegurnim). Tas nozīmē, ka vienā DT izmeklējumā varat saņemt radiācijas devu, kas ir līdzvērtīga vairāku gadu dabiskajam fona starojumam.

Skan dramatiski? Varbūt. Bet šis risks ir jāskata kontekstā. Ārsts, nozīmējot DT, vienmēr sver ieguvumus pret iespējamiem riskiem. Ja mēs nediagnosticējam laikus vēzi vai iekšēju asiņošanu, sekas būs daudz, daudz sliktākas par teorētiski nedaudz paaugstinātu risku pēc gadiem. Neesiet varoņi un nemēģiniet no DT atteikties, ja ārsts to ir nozīmējis. Tas var izmaksāt jums dārgi.

Jodu saturošas kontrastvielas risks: Nieres un alerģijas.

Daudziem DT izmeklējumiem ir nepieciešama kontrastviela, ko ievada vēnā. Tā padara asinsvadus un dažus orgānus labāk redzamus. Tā ļauj mums atšķirt audzējus no normāliem audiem. Un šeit parādās cits risku slānis.

• Nieres: Kontrastviela tiek izvadīta caur nierēm. Ja jūsu nieres nav labā formā, kontrastviela var pasliktināt to darbību. Tāpēc pirms DT ar kontrastvielu mēs vienmēr lūdzam veikt asins analīzes, lai pārbaudītu nieru darbību (kreatinīns, GFR). Nepietiekama nieru funkcija ir tiešs šķērslis kontrastvielas ievadīšanai. Ne vienmēr tās ir valsts apmaksātas analīzes, un reizēm pacientam par tām jāmaksā no savas kabatas, taču to ignorēt nedrīkst.
• Alerģijas: Cilvēkiem var būt alerģija pret jodu. Šīs alerģijas var izpausties kā viegli simptomi (nieze, izsitumi) vai kā nopietna anafilaktiska reakcija, kas apdraud dzīvību. Tāpēc ir ļoti svarīgi godīgi informēt ārstu par visām alerģijām, īpaši pret jodiem, jūras veltēm vai iepriekšējām reakcijām uz kontrastvielām.
• Vairogdziedzeris: Cilvēkiem ar vairogdziedzera slimībām vai paaugstinātu hormonu līmeni (hipertireoze) jods var saasināt stāvokli. Arī par to ir jāinformē ārsts.
• Diabēts: Dažiem diabēta medikamentiem, piemēram, Metformin (Glucophage, Siofor), ir jābūt īpašai uzmanībai. Tos jāpārtrauc lietot pirms un pēc izmeklējuma, lai novērstu nopietnas blaknes nierēm. Ārsts jums pateiks precīzi.

Sagatavošanās DT izmeklējumam: Neklausieties kaimiņos, klausieties ārstā!

Sagatavošanās ir tikpat svarīga kā pats izmeklējums. Viss, ko jums saka medmāsa vai ārsts, nav velti. Katram punktam ir pamatojums, un katra neievērota instrukcija var radīt risku jums vai padarīt izmeklējumu bezjēdzīgu.

• Badošanās: Ja izmeklējums ir ar kontrastvielu, jums noteikti lūgs neēst un nedzert vairākas stundas pirms procedūras. Kāpēc? Jo kontrastviela var izraisīt sliktu dūšu vai vemšanu. Ja vemjat guļus stāvoklī, pastāv risks aizrīties ar vemšanas masām. Nekādu kompromisu! Pat kafija ar pienu nav atļauta.
• Medikamenti: Informējiet par visiem medikamentiem, ko lietojat. Īpaši par diabēta zālēm un asins šķidrinātājiem. Mēs bieži vien, latvieši, esam lieli varoņi – slēpjam slimības vai to, ka pēdējā brīdī izdzērām kādu pretsāpju tableti. Ar to jūs riskējat tikai ar savu veselību. Sliept informāciju no ārsta ir noziegums pret sevi pašu.
• Grūtniecība: Esat stāvoklī vai ir aizdomas par grūtniecību? Tūlīt informējiet ārstu! Jonizējošais starojums ir bīstams auglim, īpaši agrīnā grūtniecības stadijā. Mēs darīsim visu, lai izvairītos no DT, vai arī atliksim to, ja tas nav vitāli svarīgi.
• Metāla implanti: Ja jums ir metāla implanti, piemēram, šrapnelis pēc traumas, metāla klipši, informējiet par to. Tas var ietekmēt attēla kvalitāti un retos gadījumos radīt problēmas.

Atcerieties, ka DT ir ļoti vērtīgs diagnostikas rīks, kas bieži vien glābj dzīvības un palīdz mums precīzi noteikt diagnozi, kad citas metodes nespēj. Jā, tam ir savi riski, bet tie ir kontrolējami un apzināti. Neklausieties mītās un baumās. Uzticieties savam ārstam un uzdodiet visus jautājumus. Jūsu veselība ir prioritāte, un mēs esam šeit, lai jums palīdzētu pieņemt pareizos lēmumus.

Ja jums ir jebkādas šaubas vai jautājumi pirms vai pēc izmeklējuma, nebaidieties jautāt savam ārstam vai radiologam. Labāk lieku reizi pajautāt, nekā pēc tam ciest. Saņemiet nosūtījumu uz DT.